Ja tiesa atbalstīs Konkurences padomes (KP) lēmumu liegt uzņēmumam Tīrīga izveidot atkritumu apsaimniekošanas monopolu, pašvaldībai privātajiem uzņēmējiem varētu nākties maksāt uzņēmējiem kompensāciju miljona eiro apmērā un atlīdzināt ieguldījumus, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.
Nekā personīga ziņo, ja Rīgas domes, Getliņi Eko un Tīrīgas līgums netiks slēgts, domei privātajiem partneriem būs jāizmaksā miljona eiro liela kompensācija, kā arī pilnībā jāatlīdzina ieguldījumi. Viens no uzņēmumiem, kas veido Tīrīga, Clean R, nopircis 17 jaunus atkritumvedējus un pašizgāzējus, kā arī vairākus vieglos auto, vēsta žurnālisti.
Raidījuma žurnālistu rokās nonākušais gandrīz 676 miljonu vērtais līgums starp pašvaldību un privātajiem partneriem paredz, ka turpmākajos gados rīdziniekiem katru gadu par atkritumu izvešanu būt jāmaksā aizvien vairāk.
Nekā personīga secinājis, ka rīdzinieku tēriņi par atkritumu izvešanu pieaugs no dažiem procentiem līdz pat 60%. Saskaņā ar koncesijas līgumu maksa par atkritumu kubikmetra izvešanu pirmajā gadā būs 17,65 eiro bez PVN un turpmāk ar katru gadu augs, līdz 23,41 eiro 2020.gadā. Turklāt šajos aprēķinos nav paredzētas dabas nodokļa izmaiņas. Tomēr, tā kā nodoklis palielināsies, tarifi augs vēl straujāk.
Lai gan iedzīvotājiem šķiroto atkritumu izmešanai jābūt bez maksas, tarifā iekļauta arī samaksa par to. Uz katru kubikmetru ierēķināta deviņu centu peļņa, informē Nekā personīga.
Sadaļa, kas varētu samazināt tarifu, ir ienākumi no sašķiroto atkritumu pārdošanas. Tomēr šajā ailē visos 20 gados ierakstīta nulle. 171 lapaspuses garajā līgumā nav minēts, kam tiks ienākumi no pārstrādei derīgajām izejvielām, atzīmē Nekā personīga.
Pašlaik Latvijā 90% no visa pārstrādājamā iepakojuma uzpērk divi uzņēmumi, kopā apgrozot ap 16 miljoniem eiro gadā. Viens no tiem ir Latvijas zaļais punkts, kas esot cieši saistīts ar Tīrīgu veidojošo firmu Eco Baltia vide.
«Šī sistēma ilgstoši ir bijusi organizēta tā, ka mums atkritumu apsaimniekošanā veidojas kādi jauni pienākumi, tad uzliekam to atkritumu apsaimniekotājam, bet cenu nekontrolējam, kas noved pie tā, ka neviena izmaksa nav kontrolēta,» Nekā personīga stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
«Mēs nezinām, cik patiešām izmaksā nešķiroto atkritumu izvešana. Mēs nezinām, cik izmaksā šķiroto atkritumu izvešana, cik izmaksā to pārstrāde, neviens no šiem rādītājiem nekad nav pārbaudīts ne no vienas institūcijas puses Latvijā,» atzīst Pūce.
Novecojis līgums un «izdevīgo» darījumu slēdzējs
Pamatojums atkritumu tirgus atdošanai vienās rokās balstās Rīgas domes 2015.gadā pasūtītā pētījumā. Tas maksāja 48 tūkstošus eiro un ieteica veidot kopuzņēmumu ar privātām kompānijām. Tomēr, kā norāda Nekā personīga, pētījums jau ir novecojis, jo top atkritumu depozīta sistēma. Turklāt pētījums nepaskaidrojot, uz kāda pamata balstītas prognozes, cik jāiegulda Rīgas atkritumu apsaimniekošanā.
Pētījuma autori ir uzņēmumi Geo Consultatants un Konsorts, kuri, kā informē Nekā personīga, atrodas vienā ēkā. Ar žurnālistiem uzņēmumi nerunā, jo Rīgas dome tam neesot devusi atļauju.
Geo Consultants ir biežs valsts un pašvaldību konkursu uzvarētājs. Starp tā īpašniekiem ir Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš un Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Ābeltiņš. Konsortu dibinājis un vada kādreizējais finanšu ministrs Uldis Osis. Viņš bija ekspremjera Andra Šķēles padomnieks.
Iepirkuma organizēšanai Rīgas pašvaldība piesaistīja juristu Edgaru Atlāci, kurš 2013.gadā īsu brīdi strādāja Getliņi Eko un vadīja uzņēmuma iepirkuma komisiju. Tolaik konkursā atkritumu šķirošanas rūpnīcas celšana tika uzticēta toreiz vēl Šķēlem piederošam uzņēmuma Vides pakalpojumu grupa.
Šķirošanas rūpnīcu projektēja un būvuzraudzību veica Geo Consultants. Tagad Šķēle vairs oficiāli īpašniekos neparādās, bet firma pievienota vienam no Tīrīgas monopolistiem Clean R, ziņo Nekā personīga.
Atlācis palīdzēja gatavot arī Jūrmalas atkritumu monopola iepirkumu, kurā uzvarēja Clean R, bijis arī Geo Consultants jurists, bet Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija viņu izvirzījusi pārstāvēt nozares intereses darba grupā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Iepirkumu uzraudzības biroja konsultatīvajā padomē.