Latviešiem trūkst veselīgas nacionālās pašapziņas, pārliecināts pasaulē pazīstamais norvēģu ekonomists Ēriks Reinerts, kura grāmata How Rich Countries Got Rich… and Why Poor Countries Stay Poor (Kā bagātās valstis kļuva bagātas… un kāpēc nabadzīgās joprojām ir nabadzīgas) latviešu valodā tiks publicēta jau šogad.
Kaut arī Latvijas situāciju ar pašreizējiem iedzīvotāju emigrācijas apmēriem Reinerts dēvē par ārkārtīgi dramatisku, viņš uzskata, ka valdības rīcībā ir vairāki instrumenti, kā situāciju vērst par labu vai vismaz neļaut tai pasliktināties, kā vienīgo risinājumu norādot reindustrializāciju, raksta Kapitāls.
Latvijas valdībai nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut, ka notiek tālāka valstij piederošu uzņēmumu atdošana privātās – visbiežāk ārvalstu investoru – rokās, jo tas būtu ārkārtīgi tuvredzīgs risinājums. Nereti šie investori saistīti ar ārvalstu valdībām, kas būtībā nozīmē – latvietim tiek iegalvots, ka viņa valsts ir sliktāka par citām, jo tā atdod citām savus uzņēmumus, domā Reinerts.
Vienlaikus viņš kritizē bankas, uzsverot, ka teorētiski slikto aizņēmumu gadījumā bankai vajadzētu uzņemties risku un zaudēt, taču tā vairs nenotiek, jo tā vietā banka pieprasa glābšanas riņķi. Tas, ka banku sektors krietni pārsniedz ražošanas sektoru, ir viena no galvenajām pazīmēm, ka kaut kas valstī nav kārtībā.
Komentējot situāciju Eiropas Savienībā, ekonomists norāda, ka Latvija izrādījās tā ES dalībvalsts, kuru krīze apzīmogoja vienu no pirmajām un vissmagāk. Sākotnēji varētu šķist, ka kaut kas nav kārtībā ar pašu valsti, taču tagad, kad tas pats notiek ar Grieķiju, Īslandi un Itāliju, ir skaidrs, ka vaina meklējama sistēmā, skaidro Reinerts.
Viņaprāt, Latvijai krīzes seku galvenais smagums nav mantiskos zaudējumos izmērāms, bet gan tajos iedzīvotāju tūkstošos, kas jau aizplūduši un vēl turpina aizplūst no valsts.
Tāpat Reinerts uzsver nacionālās valūtas nozīmi, ko vairākums politiķu un arī ekonomistu, pēc viņa domām, pietiekami nenovērtē. Ekonomists pieļauj, ka Igaunija izrādīsies pēdējā dalībvalsts, kas atteikusies no nacionālās valūtas par labu eiro, jo nav pamata uzskatīt, ka eiro ieviešana spētu uzlabot ekonomiskās izredzes. Viņš atklāj, ka īsti nesaprot, kāpēc ES tik ļoti grib ieviest eiro visā tās teritorijā, kas izraisītu valūtas maiņas tirgu un vienlaikus ekonomiskā elastīguma zaudēšanu.
es tikai priecāšos, galīgi negribas to eiro!