Notiekošais Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic ir kā mikro modelis valsts pārvaldei, jo lidsabiedrība, līdzīgi kā valsts, tiek pārvaldīta netālredzīgi, nedomājot ilgtermiņā, neuzņemoties atbildību, pārliecināta valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Tam apliecinājums ir, piemēram, tas, ka akcionārs ilgstoši nezina patieso kompānijas finanšu stāvokli, Sudraba norādīja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija!.
Valsts kontrolei ir apgrūtinoši pārbaudīt airBaltic, jo VK nevar pārbaudīt privāto sabiedrības daļu. Taču privātie un valstij piederošie īpašumi un darījumi nav nodalīti, tā Sudraba.
Tāpat Valsts kontroliere pauda uzskatu, ka Latvijai ir jābūt stiprai, nacionālai un konkurētspējīgai valstij.
Izkāpiet katrs ārā no saviem trīs kvadrātmetriem un padomājiet, kādu atstāsim valsti nākamajām paaudzēm, uzsvēra Sudraba, vērsdamās pie jaunajiem Saeimas deputātiem, piebilstot arī, ka laikā, kad visu laiku pastāv nākamo krīžu draudi, mums ir jābūt mobiliem stipriem un vienotiem.
Pēc viņas domām, labākā koalīcija parlamentā būtu tad, ja neviens netiktu atstumts malā un atgrūsts. Jaunajā Saeimā ievēlētajiem politiķiem jāspēj nolikt malā savas privātās ambīcijas un jādomā par valsts interesēm. Ir arī jāaizmirst svešas ideoloģijas un nav jārēķinās ar citu valstu interesēm, jo citas valstis mēs neinteresējam. Valsts kontroliere uzvēra, ka ļoti vēlas, lai Saskaņas centra pašreizējā piekāpšanās un ceļa atvēršana uz valdību, būtu patiesa.
Nedēļas nogalē notika airBaltic atsevišķu akcionāru vienošanās normu precizēšana ar Finanšu ministriju un Valsts kanceleju, informēja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.
Pēc viņa sacītā, paredzams, ka satiksmes ministrs Uldis Augulis lūgs vienošanās galīgo redakciju apstiprināt šodien Ministru kabineta ārkārtas sēdē, bet vienošanās parakstīšana un svarīgāko lēmumu pieņemšana varētu notikt otrdien, 4.oktobrī, airBaltic akcionāru sapulcē.
Jau vēstīts, ka piektdien vēlu vakarā saskaņota vienošanās starp valdību, privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un lielākajiem kreditoriem par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic turpmāko finansējumu un pārvaldību.
Pēdējās dienās airBaltic akcionāru pārstāvji ilgstoši diskutēja, kā praktiski realizēt abu pušu vienošanos, jo tā paredzēs ne tikai vadības maiņu un finansējuma nodrošinājumu, bet arī detalizētu kompānijas turpmākās darbības un attīstības plānu.
Kā ceturtdien pēc airBaltic akcionāru sapulces skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, vienošanās paredz detalizētas darbības, kas veicamas nākotnē. «Vienošanās nav tikai par to, ka viens akcionārs nomaina valdi, otrs iegulda finanšu līdzekļus. Vienošanās ir detalizēts kompānijas turpmākās darbības un attīstības plāns, tā ir vienošanās starp abiem akcionāriem. Lai turpmāk pie katra soļa nebūtu jāsēžas pie galda un nedēļām un mēnešiem jālemj. Pietiekami daudz laika aiziet, lai noprecizētu gan veidus, gan termiņus, gan apjomus,» uzsvēra Matīss.
Arī privātā akcionāra BAS pārstāve Inga Piterniece uzsvēra, ka daudz darba ir redakcionālajos formulējumos juristiem un esot piesaistīti diezgan daudz cilvēku, lai atrastu kompromisu. BAS esot piekritis valdības nosacījumiem, ja ir pārliecība, ka valsts līdzfinansēs pamatkapitālu.
Kā ziņots, nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums līdz 4.oktobrim. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem – valsti un BAS – tiks parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai un Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonu eiro (107,1 miljonu latu).
Valsts finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. BAS ieguldījums būs proporcionāls uzņēmumam piederošo airBaltic akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
beezatvildīgs te ir visss, jo bezatbildīgi cilvēki pie varas. ko var gribēt