Dedzinot plēvi vai citus plastmasas atkritumus, vidē nonāk dažādu indīgu vielu kokteilis. Īstermiņā šo vielu nonākšana vidē veicina dažādas slimības, bet ilgtermiņā – ļaundabīgus audzējus un pat gēnu mutācijas. Kaitējums tiek nodarīts arī visai dzīvajai radībai, sākot ar dzīvniekiem un beidzot ar augsnes un ūdens piesārņojumu, informē SIA Eco Baltia vide.
Latvijā ir aptuveni 80 000 lauksaimniecību, kuru darbības rezultātā rodas dažādi pārstrādei derīgi atkritumi, tostarp, plēves, polipropilēna maisi, agroplēves, plastmasas kannas, mucas un citi. To sadedzināšana, aprakšana vai apglabāšana poligonā nodara kaitējumu videi, dzīvniekiem, cilvēkiem un ir uzskatāma par nelietderīgu resursu izniekošanu. Tāpēc, sākoties lauksaimniecības darbu sezonai, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide aicina zemnieku saimniecības visā Latvijā pieteikties bezmaksas agroplēvju, polipropilēna maisu, plastmasas kannu, mucu un cita nevajadzīgā iepakojuma savākšanai.
SIA Eco Baltia vide direktors Jānis Aizbalts: «Mūsu pieredze liecina, ka Latvijas zemnieku saimniecības kļūst apzinīgākas arī jautājumos, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. To apliecina tas, ka 2016.gadā no lauksaimniekiem savācām par 22% vairāk iepakojuma nekā 2015.gadā. Taču joprojām ir gana liels lauksaimniecībā izlietotā iepakojuma apjoms, kas nonāk poligonos, mežos vai tiek sadedzināts. Tam tā nav jābūt. Šo iepakojumu var pārstrādāt jaunos materiālos, turklāt lauksaimniecībām par nevajadzīgā iepakojuma nodošanu un izvešanu nav jāmaksā. Tā pat ir iespēja zemniekiem ietaupīt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, vienlaikus parūpējoties, lai netiek nodarīts kaitējums dabai un cilvēkiem.»
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, 2016.gadā 2550 reizes dzēsti degoši atkritumi, izgāztuves vai neapdzīvotas ēkas, un vēl 2650 reizes dzēsti kūlas ugunsgrēki, kuros nereti tiek sadedzināti arī dažādi atkritumi.
Pirmie kūlas ugunsgrēki fiksēti jau arī šogad.
BNN aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka trīs kūlas ugunsgrēki, ceturtdien, 16.februārī, dzēsti – Mazajā Ceriņu ielā Valkā, kurā dega pērnā zāle 400 kvadrātmetru (m2) platībā, Pērkoņu ielā Ventspilī pērnā zāle dega 100 m2 platībā, savukārt Raiņa ielā Alsungā dega pērnā zāle 20 m2 platībā, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Laika posmā no šī gada 16.februāra plkst.6.30 līdz 17.februāra plkst.6.30, VUGD saņēma 38 izsaukumus – 21 uz ugunsgrēku dzēšanu un desmit uz glābšanas darbiem, bet septiņi no izsaukumiem bija maldinājumi.
SIA Eco Baltia Vide atgādina, ka dedzinot plēvi vai citus plastmasas atkritumus, vidē nonāk dažādu indīgu vielu kokteilis (oglekļa monoksīds jeb tvana gāze, dioksīns, furāns, benzopirēns u.c.). Īstermiņā šo vielu nonākšana vidē veicina dažādas slimības, bet ilgtermiņā – ļaundabīgus audzējus un pat gēnu mutācijas. Kaitējums tiek nodarīts arī visai dzīvajai radībai, sākot ar dzīvniekiem un beidzot ar augsnes un ūdens piesārņojumu.
Zemnieku saimniecības pēc materiālu nodošanas saņem apliecinājumu par iepakojuma nodošanu otrreizējai pārstrādei, kas kalpos kā apstiprinājums Valsts vides dienestam, ka iepakojums nav sadedzināts vai aprakts zemē, bet ir apsaimniekots atbilstoši vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām.
SIA Eco Baltia vide no zemnieku saimniecībām savāktais un pēc tam sašķirotais materiāls tiek vests pārstrādei uz Eco Baltia grupas polimēru materiālu pārstrādes uzņēmumu SIA Nordic Plast Olainē. Nordic Plast gadā var pārstrādāt vismaz 2650 tonnas lauksaimniecībā izmantotā iepakojuma, kura lielākā daļa šobrīd tiek importēta. Palielinot Latvijā sašķiroto plēvju daudzumu, varētu aizstāt nozīmīgu daļu imporēto izejvielu.
No polipropilēna maisiem iegūst augstas kvalitātes PP granulas, bet, pārstrādājot cieto plastmasu (kannas un pudeles), iegūst HDPE ekstrūzijas granulas. Pēc tam no granulām tiek ražoti dažādi rūpnieciskie izstrādājumi, piemēram, caurules, rūpnieciskā tara, atkritumu konteineri, tvertnes, plēves, atkritumu maisi. Gandrīz visu saražoto produkciju SIA Nordic Plast eksportē, pārsvarā uz Eiropas Savienības valstīm.
Lai uzņēmums SIA Eco Baltia vide varētu nodrošināt bezmaksas materiālu savākšanu, zemnieku saimniecības aicinātas zvanīt pa tālr.27894555 vai rakstīt e-pastu uz janis.paulins@vide.ecobaltia.lv.
Ref: 225.000.103.058