Šlesers: piešķirot pilsonību pret miljonu eiro, iegūsim naudu kredīta atmaksai

Valdības virzītie priekšlikumi valsts budžeta konsolidācijai ved valsti pretī bezdibenim, uzskata viens no partiju apvienības Par labu Latviju līderiem Ainārs Šlesers.

Ja vēl nesen strādājošo cilvēku skaits bija 1 030 000, tagad tādu ir 700 000, no kuriem trešdaļa strādā valsts pārvaldē. Tāda ir oficiālā statistika. No visiem cilvēkiem, kas strādā, 140 000 saņem algu, kas ir mazāka par 200 latiem. Turpinot celt nodokļus, cilvēki sāks izvairīties no to maksāšanas. Ja agrāk uzņēmēji centās domāt, kā maksāt nodokļus mazāk, tagad ir jauna tendence – cilvēki nāk pie darba devējiem un prasa algas maksāt aploksnēs, jo pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Šlesers.

Valsts iet pret klinti, bezdibeni, ja tiks celti nodokļi. Dombrovskim ir jāizstrādā jauns rīcības plāns. Mēs gada beigās redzēsim, ka tieši paaugstināto nodokļu ieņēmumi būs mazāki, nekā tika matemātiski izrēķināts, jo tauta protestēs, uzskata politiķis.

Šlesers paudis gatavību atbalstīt premjeru, taču ar piebildi, ka nevar būt tāda situācija, ka valdība ir pilna ar sliktiem un nepopulāriem ministriem.

Nebūs nekādu 50 miljonu caur nodokļu palielināšanu. Latvijas sabiedrība nav tā, kas stāvēs malā un klusēs. Dombrovskis ieguvis vēlētāju atbalstu, lai viņš pats izvērtē, kādi ministri strādā viņa valdībā. Mans piedāvājums – opozīcijai un pozīcijai kopīgi izstrādāt plānu, lai vienotos kādi nodokļi jāsamazina, jāsāk reklamēt šo plānu starptautiski, uzsverot, ka Latvijā ir zemi nodokļi. Mums skaidri jāpasaka, ka Latvija ar pašreizējo kredītu nastu nespēs attīstīties, jāatrod veids, kā atbrīvoties no šīs nastas, uzsver Šlesers, piebilstot, ka ar aizdevējiem iespējams vest sarunas citādākā formā, pārliecināt, ka ir citi alternatīvi veidi.

Mums Latvija jāattīsta kā Šveice un Kanāda, kas piesaista starptautisko biznesu. Mums jāpieņem tādi lēmumi, kādus pieņēmušas šīs valstis. Ja mums ir bezdarbs tagad, jau tuvākajā laikā būs darba spēka deficīts. Es esmu pret to, lai Latvijā ievestu tūkstošus viesstrādnieku, jo valsts vairs nevarēs pastāvēt tāda, kāda tā ir tagad. Tas, ko mēs varam piedāvāt, ir drošība un zemi nodokļi, norāda politiķis.

Mums vajag 10 miljardus eiro piecus, lai atdotu kredītu un vēl piecus, lai investētu izglītībā. Mums 100 – 200 cilvēki jāsūta uz labākajām pasaules augstskolām. Savukārt lai iegūtu naudu, jāatver valsti biznesam un bagātiem cilvēkiem. Mums jāpiedāvā Latvija kā vieta, kur cilvēki var dzīvot, saņemot pilsonību, ja viņi gatavi ieguldīt resursus Latvijā, uzsver Šlesers.

Tie, kas ziedotu vienu miljonu eiro., varētu pretendēt uz pilsonību Latvijā. Ļoti daudzi cilvēki, kas gribēs būt Eiropā, gribēs to darīt. Mēs konkurēsim ar Šveici, Kanādu, Lielbritāniju, bet mums ir savas priekšrocības. Jānosaka limits – līdz 10 000 cilvēku piecu gadu laikā. Tā mēs iegūsim naudu kredīta atmaksai, pārliecināts Šlesers.

Vaicāts par airBaltic attīstību, viņš izteicis nožēlu, ka nav uzbūvēts jauns terminālis, kā arī par to, ka tiek domāts par vecā termināla paplašināšanu, jo tas ir nolietojies. Rīga var apkalpot 30 miljonus pasažieru, izaugsme nav saistīta ar vietējiem iedzīvotājiem, bet tranzītu, cik veiksmīgi mēs pārņemsim tuvo reģionu pasažieru plūsmas. Man nav izpratnes, kāpēc jaunais terminālis nav uzbūvēts, mēs zaudēsim iespēju attīstīties, jo cilvēki izvēlēsies citas lidostas, un arī vietējie ar mašīnām brauks uz Viļņu vai Tallinu, lai lidotu no turienes. Šī nozare, kas krīzes laikā auga par 15 – 20% katru gadu, sāk bremzēt. Taču domāju, ka Latvija varētu kļūt par aviācijas lielvalsti šajā reģionā, tā Šlesers.