Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss (Alfonso Dastis) noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.
Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs (Mariano Rajoy) sestdien, 21.oktobrī, paziņojis, ka valsts centrālā valdība iecerējusi atstādināt Katalonijas autonomā reģiona valdību un ierobežot reģionālā parlamenta pilnvaras. Prese vēsta, ka tiks mēģināts arī pārņemt Katalonijas policijas virsvadību un savā kontrolē pārņemt reģiona sabiedrisko mediju TV3.
Komentējot šos jaunumus, reģionālā parlamenta priekšsēdētāja Karme Forsadela (Carme Forcadell) to nosaukusi par «de facto valsts apvērsumu».
Tam savukārt nepiekrīt Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss, kurš intervijā BBC norādījis: «Ja kāds ir mēģinājis izdarīt apvērsumu, tad tā ir Katalonijas reģionālā valdība. (..) Ja paraugāties uz pārējām demokrātijām un noteikti uz partneriem Eiropas Savienībā, tie nepieņemtu, ka šāds lēmums [par atdalīšanos no valsts – BNN] tiek pieņemts vienā valsts daļā».
BNN jau vēstīja, ka separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».
Autonomā reģiona prezidents Karless Pudždemons (Carles Puigdemont), kurš ignorējis Spānijas valdības prasību, lai reģiona valdība līdz ceturtdienas rītam atsakās no neatkarības centieniem, vēstulē Rahojam rakstījis: «Ja [Spānijas] valdība turpinās kavēt dialogu un turpinās apspiešanu, Katalonijas parlaments varētu rīkoties, ja tā uzskatīs par piemērotu, balsot par oficiālu neatkarības pasludināšanu».
Pudždemons 10.oktobrī parakstījis deklarāciju par neatkarīgas Katalonijas republikas izveidi, tomēr atlicis deklarācijas stāšanos spēkā.
«Aicinām starptautiskas valstis un organizācijas atzīt Katalonijas republiku kā neatkarīgu un suverēnu valsti,» tā otrdienas, 10.oktobra, vakarā Pudždemons paziņojis Katalonijas reģionālajā parlamentā.
Viņš arī sacījis: «Ierosinu atlikt neatkarības deklarācijas stāšanos spēkā, lai turpmākajās nedēļās veiktu sarunas, bez kurām nav iespējams panākt risinājumu vienošanās ceļā».
Spānijā un, jo sevišķi, Katalonijā valda politiski saspīlēta situācija kopš 1.oktobra, kad separātiskais reģions sarīkoja Spānijas Konstitucionālās tiesas aizliegtu referendumu par reģiona neatkarību, kur piedalījās vairāki miljoni kataloniešu, spītējot vardarbībai no policijas puses.
Reģiona amatpersonas pagājušajā nedēļas nogalē arī pavēstījušas Spānijas centrālās varas apstrīdētā Katalonijas neatkarības referenduma galīgos rezultātus. Balsojumā, neraugoties uz aktīvu policijas pretdarbību, piedalījušies 43% jeb 2,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 90% pauduši atbalstu neatkarībai.
Pudždemons iepriekš, pēc 1.oktobra tautas nobalsošanas, pavēstījis: «Ar šo cerību un ciešanu dienu, Katalonijas pilsoņi ir ieguvuši tiesības uz neatkarīgu valsti republikas veidolā. Mana valdība turpmākajās dienās nosūtīs šodienas balsojuma rezultātus Katalonijas parlamentam, kas glabā mūsu tautas suverenitāti, lai tas var rīkoties saskaņā ar referenduma likumu».
Spānijas centrālai varai cenšoties izjaukt tautas nobalsošanu, ko Spānijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par nelikumīgu, policisti centušies atturēt vēlētājus no balsošanas un vairāki kārtībsargi redzēti raidām gumijas lodes, iebrūkam vēlēšanu iecirkņos, sitot, grūžot vēlētājus un raujot sievietes aiz matiem.
Madrides nepiekāpību reģiona neatkarības centieniem paudis Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs (Mariano Rajoy): «Šajā brīdī varu jums teikt visstingrākiem vārdiem to, ko jūs jau zināt un ko esat redzējuši šīs dienas gaitā. Katalonijā referendums par pašnoteikšanos nav noticis».
Reģiona amatpersonas pavēstījušas, ka sadursmēs ar policiju vairāk nekā 800 civiliedzīvotāji guvuši ievainojumus, mediķi ziņo arī par 33 savainotiem policistiem.
Ref: 111.111.103.5109