Telekomunikāciju pakalpojumu tarifi nokritušies pat līdz «nullei», taču regulatoram nozarē vēl ir ko darīt, nodrošinot, lai sakaru frekvences netiek spekulantiem, samazinot starpoperatoru maksājumus un uzraugot elektronisko sakaru kvalitāti, uzskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs.
Lokenbahs atzīst, ka telekomunikāciju pakalpojumu cenas nosaka asa konkurence, tomēr SPRK «ir daudz kas atlicis, galvenokārt starpsavienojumu un sarunu terminēšanas maksas». Tās esot jāspiež uz leju – uz tādu līmeni, kāds ir Eiropas Savienībā.
«Šie tarifi Latvijā tiek pārrēķināti ik pa pusgadu, tos pazeminām, un nākamā pazemināšana būs 1.jūlijā,» skaidro SPRK vadītājs. Starpsavienojumu un terminēšanas tarifus viens operators maksā citam operatoram par savas sarunas komutēšanu caur otra operatora tīklu vai sarunas savienošana ar otra operatora gala lietotāju.
«Ir arī daudz jautājumu par elektronisko sakaru kvalitāti, par kvalitātes ievērošanu un testēšanu. Būtiski ir mērīt interneta kvalitāti, divu mēnešu laikā veicām 5 000 mērījumu. Pateicoties tam, ka SPRK eksistē un darbojas, mums ir samērā augsti kvalitātes rādītāji,» intervijā Nozare.lv teic Lokenbahs.
Vaicāts par neseno neveiksmi, SPRK rīkojot 450 megahercu (MHz) joslas frekvences izsoli, Lokenbahs pieļāva, ka regulators varētu mainīt izsoļu cenu politiku, taču netaisās pārdot frekvences iespējamiem spekulantiem.
Nozares pazinēji uzskata, ka spektra joslu 450 megahercu (MHz)-457,5 MHz/460 MHz-467,5 MHz divu 1,25MHz platu radiokanālu lietošanas tiesību izsole beidzās bez rezultāta, jo sākumcena, 200 000 latu, bijusi pārāk augsta.
«Komersanti grib visu par velti! Būtu priecīgi, ja viņiem vēl piemaksātu. Par zemu cenu, kā jau teicu, to varētu nopirkt jebkurš spekulants un to vēlāk pārdot operatoram, kas patiešām grib ko darīt, par tiem 200 000 latu,” komentē Lokenbahs.
Uz jautājumu, vai SPRK nevarot kavēt apšaubāmu pretendentu piedalīšanos izsolēs, SPRK vadītājs atbild: «Ir gadījumi, kad SPRK varētu atteikt kādam, bet lielāko tiesu mēs to nevaram. Varam uzlikt piedalīšanās maksu, zināmas saistības. Par 450 MHz varam teikt – 200 000 latu bija par daudz. Labi, būs 100 000!»
Par otru pārtraukto izsoles procesu, kas skāra 2,5-2,69 gigahercu (GHz) joslu, kas paredzēta ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta vajadzībām, Lokenbahs apstiprināja medijos ziņoto, ka no prasības rīkot izsoli attiecies Lattelecom. Taču viņš norāda, ka Lattelecom neesot zudusi interese par 4G un šo frekvenču joslu.
Lokenbahs arī izteicas noraidoši par tā sauktā «skaistuma konkursa» metodes pielietošanu frekvenču piešķiršanai, kur pretendentus atlasītu, izvērtējot to biznesa plānus, solītos tarifus un pārklājumu, bet frekvenci uzvarētājam piešķirtu, neprasot būtisku samaksu.
«Skaistuma konkursus» Latvijā varētu rīkot, «ja būtu garantijas, ka šie plāni tiešām tiks realizēti. Nesaku, ka tas nav iespējams. Bet patlaban, lai nebūtu sīka kasīšanās un spekulāciju, mēs nosakām šīs cenas, kas rada, ja vispār rada, viena santīma iespaidu uz gala tarifu», skaidro SPRK vadītājs, uzsverot, ka frekvenču lietošanas tiesību cena ir neliela daļa no mobilo sakaru vai mobilā interneta biznesam nepieciešamām investīcijām.