Esmu bandinieks kādā lielākā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja spēlē, norāda bijušais Rīgas domes Attīstības departamenta direktora vietnieks, vēlāk arī direktors arhitekts Pēteris Strancis, kuram prokurors pieprasījis astoņu gadu cietumsodu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļņemšanas lietā.
Es gribētu, lai ir skaidra viena lieta – tik lielas pilsētas kā Rīga attīstība ir ļoti komplicēta lieta, un praktiski nav tā, ka kāds varētu tā vienpersoniski uzkundzēties ar kaut kādām napoleoniskām ambīcijām un noteikt – tagad būs tā un nekā citādi. Tā tas nenotiek un nevar notikt, laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda Strancis.
Vaicāts par to, kādas bijušas sajūtas uzreiz pēc aizturēšanas, viņš atzīst, ka īsti neatceras. Jā, laikam jau šoks, neziņa par nākotni, uztraukums, loģiski. Un arī tāda liela neticība – vai tiešām ar mani tas viss notiek. Es pats taču zinu, ko esmu darījis, pareizāk, nedarījis, bet pēkšņi ne tavas domas, ne viedoklis, kur nu vēl sajūtas nevienu neinteresē. Tu paliec par tādu kā lietu. Vēlāk man viena līdzība ienāca prātā, ka tā laikam arī līķus eksperti apskata – vienaldzīgi valsta no vienas puses uz otru, grūsta, pastumj, jo tas taču vairs nav cilvēks, tas ir izmeklēšanas objekts, teic Strancis.
Bet nojausmas par to, ka kaut kas tiek gatavots, man bija. Pēdējās dienās pirms aizturēšanas man atklāti sekoja, es pat teiktu, neprofesionāli, bet varbūt tas iederējās scenārijā – lai es tāds nervozs paliktu, silts, tā teikt, aizturēšanas brīdī. To spiedienu uz cilvēku viņi gan ir iemācījušies izdarīt perfekti, to es vēlāk izjutu visas tās 99 dienas, ko pavadīju cietumā, un arī pēc tam, atzīst Strancis.
Mēs visi esam bandinieki.