Pirms pieņemt lēmumu par ekspolitiķa Aināra Šlesera atkārtotu aicināšanu uz «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisiju vispirms jānoskaidro, vai šādā sēdē tiktu saņemtas atbildes pēc būtības, pauž komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).
Vaicāta par iespējamo šīs sēdes laiku, ja tiktu pieņemts pozitīvs lēmums par tās rīkošanu, Sudraba norāda, ka Šlesers iepriekš bija informējis komisiju, ka novembrī nebūs valstī.
Saeimas deputāts Andrejs Judins (Par!/V) tika informējis, ka esot saņēmis īsziņu no Šlesera, kurā ekspolitiķis apliecinājis gatavību atkārtoti piedalīties komisijas sēdē.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra pēc Judina iesnieguma sākusi pārbaudi par Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Pārbaudi veic prokurors Māris Leja, kuru prokuratūra deleģējusi kā savu pārstāvi parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņš teica, ka informācijai par pārbaudes gaitu ir ierobežota pieejamība. Viņš arī neprognozēja pārbaudes pabeigšanas termiņu.
30.oktobrī Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecās uz viņam uzdotajiem jautājumiem, šādā veidā izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai, uzskata Judins.
https://www.facebook.com/MesPar.LV/videos/1878663189055663/
Kā zināms, Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā «oligarhu lietā». Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Judins un vēl vairāki Vienotības frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, iepriekš vērsās Ētikas komisijā, mudinot vērtēt Sudrabas kļūšanu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju. Toreiz deputāti norādīja, ka šis gadījums jāizvērtē, jo Sudraba tika minēta tā dēvētajās «oligarhu sarunās» saistībā ar «iespējamu trešās valsts prettiesisku ietekmi uz Latvijas politisko procesu». Ētikas komisijas vairākums toreiz nesaskatīja ētikas pārkāpumu Sudrabas kļūšanā par komisijas vadītāju.
Tāpat vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Prokuratūra izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
Savukārt Lembergs jūlijā žurnālistiem paziņoja, ka ir ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem. Piemēram, viņš viesnīcā Rīdzene ir ticies ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. Lembergs pauda viedokli, ka «oligarhu lieta» esot politiskais pasūtījums un uzbrukums pret viņu, kā arī pret Zaļo un zemnieku savienību, kas ir par labu «visiem pārējiem».
Ref:224.000.103.2815