Rīgas apgabaltiesa trešdien, 17.augustā, apmierināja pastarpināti valstij piederošās SIA Reap prasību pret bijušajiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).
Jau vēstīts, ka sākotnēji Rīgas apgabaltiesas prasību noraidīja, bet Reap iesniedza kasācijas sūdzību un AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.
Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.
Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā Parex bankas saistību un tiesību pārņēmēja LAS Reverta no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.
Reverta 2010.gadā tiesā celto prasību pret Karginu un Krasovicki pamatoja ar to, ka viņi, būdami bankas valdes locekļi, savus pienākumus nav pildījuši kā krietni un rūpīgi saimnieki. Proti, laika periodā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim starp Parex banku un atbildētājiem, kā arī ar viņiem saistītām personām un tuviem radiniekiem tikusi noslēgta virkne darījumu, kas neatbilst tirgus noteikumiem, vispārpiemērotajai šādu darījumu praksei un noteikumiem, ar kādiem banka piedāvāja analoģiskus darījumus slēgt citiem klientiem. Revertas ieskatā, šie darījumi ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Reverta no Kargina un Krasovicka lūdza piedzīt 85 465 375 eiro par kopumā 14 noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem.
Augstākās tiesas (AT) civillietu tiesu palāta 2016.gadā apelācijas instancē daļēji apmierināja Reverta prasību, solidāri no Kargina un Krasovicka par labu Reverta piedzenot 4 284 792 eiro un tiesas izdevumus 230 550 eiro jeb kopā 4 515 342 eiro. Prasība par 81 180 583 eiro zaudējumu piedziņu tika noraidīta. Bijušie bankas īpašnieki lēmumu pārsūdzēja, bet Senāts lēma negrozīt AT spriedumu apmierinātajā daļā.
BNN jau ziņoja, ka vēlā 2008.gada 10.novembra vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), Hipotēku bankas toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredzēja starptautiskās finanšu krīzes ietekmē grūtībās nonākušās Parex bankas akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu Hipotēku bankas īpašumā. Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats. Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas.
Kopējais valsts atbalsts bijušajai Parex bankai sasniedza 1,7 miljardus eiro, no kā ir atgūta mazāk nekā puse.
2010.gada augustā notika Parex bankas labo aktīvu pāreja uz jaunizveidoto Citadele banku. Kopš tā brīža Parex banka darbojās kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums bija valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana.
2012.gada maijā Parex banka sāka darbu ar nosaukumu Reverta un tai tika anulēta bakas licence.
Savukārt 2017.gadā tika nolemts sākt Reverta likvidāciju un tika parakstīts līgums ar SIA Gelvora un Lietuvas Gelvora par kredītportfeļa pārdošanu.
Atbilstoši restrukturizācijas plānam Reverta darbību bija jāizbeidz līdz 2017.gada beigām. Lai nodrošinātu Reverta sākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi Privatizācijas aģentūra 2017.gada novembrī izveidoja meitassabiedrību Reap, kura pēc tiesvedību procesu pabeigšanas izbeigs darbību.