Lai arī iedzīvotāju personīgie uzkrājumi ir svarīgi ne tikai mājsaimniecību spējai pārlaist finansiāli grūtākus brīžus, bet arī kopējai ekonomikai, aptuveni divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju šobrīd nav uzkrājumu, kas ļautu justies drošāk par savu nākotni, uzlabot dzīves apstākļus vai kalpotu kā finansiāls drošības spilvens negaidītās dzīves situācijās.
Starp iedzīvotājiem, kas veido uzkrājumus, lielākā daļa tos veido skaidrā naudā (16%) vai izmanto bankas piedāvātos ieguldījumu pakalpojumus (9%), liecina SEB bankas dati.
Iedzīvotāju krāšanas paradumi liecina, ka katrs sestais iedzīvotājs krāj skaidrā naudā, katram desmitajam ir uzkrājums bankā, 1% investē vērtspapīros vai par sev ērtāko un drošāko uzkrājuma veidu uzskata dārglietas, 4% par sev labāku atzinuši kādu citu investīciju veidu, tikai 3% iegulda uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai pensiju uzkrājumā, savukārt pārliecinoši lielākā daļa (69%) iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem nav nekāda veida uzkrājumu.
Pētījuma dati liecina, ka salīdzinājumā ar cittautiešiem, latvieši vairāk uzticas banku pakalpojumiem un attiecīgi 10% latviešu un 7% cittautiešu ir uzkrājums bankā. 72% cittautiešu un 67% latviešu norādījuši, ka tiem nav uzkrājumu. Savukārt uzkrājums skaidrā naudā ir 15% latviešu un 17% cittautiešu.
Finansiāla drošības spilvena veidošanai, tieši tā pat kā jebkuram paveicamam darbam, ir vajadzīga motivācija. Pēdējo gadu laikā ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē vērojām tendenci, ka, līdz ar patēriņa pieaugumu, iedzīvotāju vēlme uzkrāt samazinājās. Latvijas iedzīvotāji uzkrājumu kultūrā vēl joprojām sper pirmos soļus, jo trūkts zināšanu par ieguldījumu iespējām un ir vairāki negatīvas pieredzes piemēri salīdzinoši nesenā pagātnē. Līdz ar to ir nedrošība un motivācijas trūkums veidot uzkrājumu, izmantojot kādu no finanšu pakalpojumiem. Tāpat aptauja vēlreiz apstiprina, ka iedzīvotāju skaits, kas iegulda privātajos pensiju fondos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā, ir krietni mazāks kā attīstītajās Rietumeiropas valstīs un uzkrāšanas kultūra vēl joprojām ir bērnu autiņos, norāda bankas valdes locekle Ieva Tetere.