Nākamgad ekonomikas izaugsme būs ļoti atkarīga no investīciju pieauguma Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd ir novērojams pakāpenisks ārvalstu tiešo investīciju pieaugums rūpniecībā un nekustamo īpašumu nozarē, kas ļauj cerēt, ka atkopšanās turpināsies un kļūs straujāka, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Eiro ieviešana Igaunijā ir arī nozīmīgs panākums Baltijā. Tas būs labs pamats reģiona ekonomiskai izaugsmei ilgtermiņā, kā arī stimuls Latvijai sabalansēt savu budžetu, lai tuvākajā nākotnē pievienotos eirozonai. Mums ir svarīgi atminēties, ka iestāšanās eirozonā ir iespējama, ja tiek izpildīti noteiktie kritēriji, un Latvijā ir ceļā, lai to paveiktu līdz 2014. gadam. Tāpēc skaidra valdības virzība uz maksimāli sabalansētu budžetu, cenu stabilitāti un saprātīgu valsts aizņemšanos ir nevis mērķis, bet līdzeklis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stabilitātei un attīstībai, uzsver ministrs.
Viņaprāt, 2010. gads bija pēdējais gads, kad tika palielināti patēriņa nodokļi. Turpmāk, valdībai strādājot pie nodokļu politikas izmaiņām, būtu jāsamazina darba spēka nodokļi, kā arī jāpilnveido nekustamā īpašuma nodoklis, īstenojot reformu kadastrālā novērtējuma sistēmā.
Latvijas ekonomikas attīstība ir ļoti cieši saistīta ar ārējās ekonomiskās vides attīstību. Diemžēl pasaules ekonomikas izaugsme joprojām nav stabila. Latvijas ekonomiku var būtiski ietekmēt arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālās un finanšu sektora sarežģījumi. Savukārt pozitīvi vērtējamas Latvijas ārējo tirdzniecības partnervalstu attīstības perspektīvas. Zviedrijas un Vācijas ekonomikas jau šogad uzrāda ievērojami labākus izaugsmes tempus nekā vidēji ES, teic Vilks.
Nākošajos gados Latvijas tautsaimniecībā jau ir sagaidāma mērena izaugsme 3-4% līmenī, ko noteiks pakāpeniska iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās un eksporta pieaugums. Jāatzīmē, ka straujāku izaugsmi kavē joprojām zemais investīciju līmenis valsts ekonomikā, pārliecināts finanšu ministrs.
Pēc ministra domām, ņemot vērā, ka 2010. gadā Dombrovska valdība strādāja mazākumā, tai neizdevās pilnvērtīgi īstenot strukturālās reformas. Reformas prasīs pūles gan nākamgad, gan arī 2012. gadā. Turklāt šis bija priekšvēlēšanu gads, kurā varēja rasties tikai reformu iedīgļi. Galvenais valdības darbs pie reformu īstenošanās būs 2011. un 2012. gadā.
2011. gada valsts budžets ir vērsts uz ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, atšķirībā no iepriekšējo divu gadu krīzes budžetiem. Ceturtā daļa no šī budžeta ir attīstības daļa – nākamā gada valsts budžetā 1,167 miljardi latu ir paredzēti Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai. Tas ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms. Šis finansējums ir jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai, uzsver Vilks.
Taču, lai 2011. gadu Latvijas iedzīvotāji novērtētu kā labu darbu un rezultātu gadu, valdībai, kā arī Finanšu ministrijai ir jāintensificē darbs pie kvalitatīvu reformu ieviešanās, jāīsteno ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, jāmazina administratīvais slogs uzņēmējdarbībā, kā arī publiskajā sektorā būtu jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte, viņš piebilst.
Ministrs domā, ka 2010. gads paliks Latvijas iedzīvotāju atmiņās kā ekonomikas atveseļošanās gads pēc 2009. gada pasaules lielākās ekonomiskās krīzes, kas lielākā vai mazākā mērā skāra visas pasaules valstis.
Diemžēl, bet Latvijas sabiedrība vēl ilgi izjutīs trekno gadu politiskās eiforijas sekas, jo izaugsmes gados Aigara Kalvīša valdība nespēja pat sabalansēt budžetu un izveidot uzkrājumus kā to darīja mūsu kaimiņvalstis. Tā vietā valdība dzīvoja pāri saviem līdzekļiem. Pirmajai Valda Dombrovska valdībai izdevās apturēt strauju ekonomisko lejupslīdi, kaut valdība ilgu laiku strādāja mazākumā, uzsver Vilks.