Latvijā ugunsapsardzībai aizsargājamās dabas teritorijās nav pievērsta pietiekama vērība, norāda Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Viņš stāsta, ka Latvijā pērn sausuma dēļ bija daudz meža ugunsgrēku un, beidzoties ugunsnedrošajam periodam, institūcijas veica situācijas analīzi. Savukārt šobrīd Zemkopības ministrijā strādā darba grupa, kura attiecīgos secinājumus transformē normatīvu izmaiņās, kas varētu stāties spēkā līdz nākamajai ugunsbīstamajai sezonai. Tāpat ir panākta vienošanās par Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kopīgām mācībām.
Ozols teica, ka situācijas analīzē, piemēram, konstatēts, ka ugunsapsardzībai nav pievērsta pietiekama uzmanība aizsargājamās dabas teritorijās, sevišķi vietās ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, taču līdzīga situācija ir arī citviet Eiropā, proti, vietās, kur nenotiek saimnieciskā darbība, uzkrājas biomasa, taču tajās parasti nav infrastruktūras, lai piekļūtu ugunsgrēka gadījumā. «Vairāk nekā 80% nodegušo platību Latvijā ir teritorijās ar saimnieciskās darbības aprobežojumiem un tāpat ir arī citur pasaulē,» viņš sacīja.
Tāpat Ozols atzīmē, ka teritorijas ar ierobežotu saimniecisko darbību nevar izņemt no kopējās ugunsapsardzības sistēmas.
«Lai uzlabotu situāciju aizsargājamās teritorijās, būtu speciāli jādedzina. Tie visi ir mākslīgi pasākumi, kuriem gan var dabūt pat Eiropas finansējumu. Taču atkal sanāk koks ar diviem galiem – speciāli taisām pasākumus, lai par to varētu dabūt naudu. Vienlaikus otra problēma ir tā, ka neviens jau nevar garantēt, ka izdegs tikai konkrētā platība. Uguns, tāpat kā ūdens, neatzīst noteiktu teritoriju.»
Ozols arī uzsver, ka efektīvākai meža un purva ugunsgrēku dzēšanai nepieciešama speciāla tehnika, tostarp, lai varētu piekļūt ugunsgrēka vietām 2018.gadā būtu noderējuši kvadracikli, par kuriem tiek domāts. Tāpat nolemts Valsts meža dienesta kapacitāti veidot tā, lai nosegtu vidēju degamību, bet situācijās, kad ugunsbīstamība pārsniegtu šīs robežas, sāktu strādāt citi noteikumi.
«Strādājam pie tā, lai nākamajā sezonā mēģinātu ieviest attālināto novērošanu – tornī sēdēs nevis cilvēks, bet būs speciālas kameras, kurās notiekošo vēros operators. Ja pilotprojekts nostrādās veiksmīgi, iesim uz to, lai visu teritoriju nosegtu šādā veidā,» sacīja Ozols.
Viņš norāda, ka par spīti sausumam vasarā pērn Latvijā kopumā meža ugunsgrēkos izdegusī platība bija neliela, un, neraugoties uz trim lieliem ugunsgrēkiem Ādažos, Stiklos un Ramatā, pagājušais gads meža ugunsgrēku skaita un nodegušās platības ziņā nepārsniedza 2006.gadu.