Vācijas valdība paziņojusi, ka Krievijas prezidents 2.martā tālruņa sarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel) piekritis ierosinājumam izveidot «kontakta grupu», kuras nolūks būtu rīkot sarunas par Ukrainas konfliktu, kā arī rīkot faktu noskaidrošanas misiju Ukrainas austrumos.
Uzklausījis Merkeles kritiku par Krievijas intervenci Ukrainā, Vladimirs Putins aizstāvējis Krievijas rīcību pret Ukrainas «ultranacionālistiskajiem spēkiem» un apgalvojis, ka līdz šim veiktie pasākumi bijuši «pilnīgi atbilstoši».
Kremļa paziņojumā par sarunu ar Merkeli minēts, ka Putins vērsis kancleres uzmanību uz «nerimstošajiem vardarbības draudiem» pret Krievijas pilsoņiem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
2.martā par salīdzinoši prokremlisko uzskatītais Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier) sacījis, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācija varētu tikt aicināta rīkot faktu noskaidrošanas misiju, lai noskaidrotu, kas īsti notiek Krimā un Ukrainas austrumos.
Viņš arī skaidrojis, ka situācijas risinājumu varētu meklēt starptautiska kontakta grupa, kurā piedalītos Eiropas valstis, Krievija, Ukraina un, iespējams, Apvienoto Nāciju Organizācija.
«Jebkurā gadījumā rezultātam jābūt tādam, ka Krievijas karavīri atgriežas savās kazarmās,» intervijā telekanālam ARD sacījis Šteinmeiers.
Gaidāmas grūtas sarunas starp ES ārlietu ministriem
Šobrīd Ukrainā ir potenciāli kara draudi un ir potenciāli izveidojies lielākais konflikts Eiropā 21.gadsimtā, intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā atzina Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Viņš atzina, jau svētdienas vakarā NATO pausdusi, ka militārs pretspars Krievijai nebūs.
Pildegovičsa arī atgādināja, ka pirmdien notiks Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksme.
«Mēs aicināsim mūsu kolēģus visās iespējamajās starptautiskajās organizācijas (..) lai apturētu Krievijas agresiju (..) lai apturētu Krievijas draudus Ukrainai (..),» uzdevumu pirmdien gaidāmajā NATO ārlietu ministru sanāksmē pauda Pildegovičs.
Pildegovičs sacīja, ka uz dienvidaustrumu reģionu jādodas starptautiskajiem novērotājiem – jānovērš pilna apjoma asinsizliešana un karadarbība. «Ukraina nav zem NATO drošības lietussarga. Šeit primāra loma ir ANO, EDSO un ES, jo šīs organizācijas vistiešākajā mērā sadarbojas ar Krieviju,» sacīja ĀM valsts sekretārs.
«ES šodien grasās runāt par palīdzības paketi Ukrainai. Palīdzība var būt dažāda. Palīdzība noteikti būs vajadzīga dienvidaustrumos: Doņeckā, Harkovā (..) noteikti būs vajadzīga tiesiskajā izpratnē,» viņš piebilda.
Tiesa, pret Krievijas amatpersonām varētu būt izvērsta viņu kontu iesaldēšana, savukārt pret pašu Krieviju – dažādu sadarbības programmu iesaldēšana.
Eiropas Savienības ārlietu ministri ārkārtas sēdē tiksies pirmdien plkst. 14 pēc Latvijas laika, un pēc neoficiālas informācijas tās būs smagas un grūtas, tā kā Eiropas Savienība patlaban ir ļoti sašķelta savās pozīcijās par to, cik bargi vajadzētu vērsties pret Krieviju un cik lielu palīdzību būtu jāsniedz Ukrainai, vēsta Latvijas Sabiedrisko mediju portāls – lsm.lv.
Ref: 103.000.103.838