Vīķe – Freiberga nosoda gļēvo pasaules reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā

«Man ir tiešām pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» emocionāli savu attieksmi pauž eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot starptautisko organizāciju minstināšanos ar stingras nostājas izteikšanu un nenoteiktību saistībā ar Krievijas militārās intervences draudiem Ukrainā.

«Vispirms tā ir nepamatota agresija pret neatkarīgu, suverēnu valsti, kurai tajā brīdī, kad sabruka Padomju Savienība, gan Krievijas Federācija, gan Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis apsolīja aizsargāt tās teritoriālo integritāti. Tāpēc Ukraina toreiz visus savus kodolieročus nodeva Krievijai un no tiem atsacījās,» Latvijas Televīzijas raidījumam de facto stāsta eksprezidente.

Vīķe-Freiberga norāda, ka Krievija acīm redzami izmanto gan Gruzijas, Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktu scenāriju, gan Staļina 1940.gada taktiku.

«Ja es teicu, ka baidos, ka notiks tas scenārijs Krimā, tad šodien man jāsaka, ka tāpat es baidos vēl vairāk par to, kas nākamajās dienās var notikt Harkovā un Dombasa reģionā,» uzsver Vīķe-Freiberga. Viņa skaidro, ka Ukrainas aizstāvēšanās pret Krievijas militāro intervenci var izraisīt Gruzijas scenārija atkārtošanos, proti, tikko Ukraina sāks aizstāvēties, Krievija ieņems vēl lielāku teritoriju.

Tāpat eksprezidente pauž bažas par Rietumu spēku spējām ietekmēt situāciju. «Es ļoti baidos, ja vēl tagad daudzi no Rietumu spēkiem tikai gudro, ko un kā varētu darīt un sacīt, redzot, cik impotentas, pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas šādā situācijā, kas attiecas uz Krieviju, jo tai ir savs veto drošības padomē, tad vispār rodas situācija, kur Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur un visi noplātīs rokas. Kamēr līdz viņu namdurvīm tas nenonāks, viņi teiks: «Ziniet, nu ļoti žēl! Mēs tik noskatāmies»,» emocionāli skaidro Vīķe-Freiberga, veltot skarbus vārdus starptautiskajām organizācijām.

Pēc eksprezidentes domām, Baltijas valstīm būtu pēdējais laiks saprast, ka piederība NATO nav tikai karoga uzvilkšana Briselē un savā valstī. «Mums ir jāiegulda savā drošībā un jāpieprasa no saviem partneriem, kā to esam darījuši pēdējos gados, lai tiek izstrādāts teritoriālās aizsardzības plāns visām trim Baltijas valstīm,» saka Vīķe-Freiberga.

Jāpiebilst, ka protestējot pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainas teritorijā, svētdien Rīgā, pie Krievijas vēstniecības, sapulcējies vairāk nekā pustūkstotis dažādu vecumu un tautību cilvēku.

Vairums cilvēku bija pulcējušies ielas pretējā pusē, bet pa ietvi gar vēstniecību staigāja Valsts policijas darbinieki. Kopumā notikuma vietas tuvumā bija saskaitāmas aptuveni desmit policijas automašīnas un ap 20 policistu.

Protestētāji izkliedza saukļus, paužot atbalstu brīvai Ukrainai un nosodījumu Krievijai, kā arī turēja rokās dažādus plakātus, kas vēsta: «Nē Krievijas agresijai Ukrainā», «Par demokrātiju», «Rokas nost no Ukrainas!», «Nē karam!» u.c. Starp plakātiem, uz kuriem lasāmi diezgan vispārīgi aicinājumi, atrodami arī daži konkrētāki, Krievijas varai nedraudzīgāki vēstījumi, piemēram, «Putins = fašists», «Man kauns par Krievijas okupantiem» un «Krievija lielākais agresors Eiropā». Plakāti bija latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.

Starp ļaudīm bija arī kāds vīrietis ar beisbola nūju, taču viņš neizrādīja fizisku agresiju. Kādam citam protestētājam bija plakāts, uz kura redzams Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar ūsām, kādas nēsāja nacistu vadonis Ādolfs Hitlers.

Pie piketētājiem ik pa brīdim pienāca arī daži cilvēki, kas pauda atbalstu Krievijai. Akcijas dalībnieki viņus izsvilpa, bet nekādi fiziski konflikti neveidojās.

Piketētāji bija paņēmuši līdzi Ukrainas un Latvijas karogus, bet nevienam nebija rokās Krievijas karoga. Atnākušajiem tika dalītas Ukrainas karoga krāsas lentītes, aicinot piespraust tās pie apģērba.

Piketa mērķis bija nosodīt Krievijas darbības, kas veicina situācijas destabilizāciju Ukrainā, rada draudus Ukrainas teritoriālajai vienotībai, apdraud Ukrainas suverenitāti un provocē uz bruņotu konfliktu, iepriekš informēja Latvijas ukraiņu kongresa pārstāve Tatjana Lazda.

Kā vēstīts, Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Kremlis paziņojis, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts.

Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts valsts augstāko amatpersonu kopīgā paziņojumā.

102.000.102.6780