Pie privatizācijas, tāpat kā pie desas līkuma, pirmais tiek gudrākais un viltīgākais, un lauksaimniecības ministra vietnieks Andris Šķēle, būdams izveicīgs «konsultants», 90.gados pārvaldīja Ave Lat impēriju, ar šampanieša rūpnīcu un dzirnavām, maizes ceptuvēm un piena kombinātiem, kļuvis par konfekšu fabrikantu un saldētas gaļas karali, pabāzis zem savas cepures Latvijas vērtīgākos pārtikas uzņēmumus, Latvijas Avīzei raksta Egils Līcītis.
Viņš norāda, ka atšķirībā no Lemberga tiesāšanas, kura vilkās bruņurupuča gaitā, Šķēles process ir zirga skrējiena galopā. «Tiesnesis paziņos lēmumu jau janvārī. Ja vainas slogs izrādīsies nenoņemams, tad ievērojama uzņēmēja, bijušā politiķa dzīves gājumā būs viens pārtrūcis posms. Nu – Šķēle gan nav ar pliku roku ņemams vīrs.»
«Kā gan šis privatizācijas zilonis, kurš arvien pārvietojās pa trauku veikalu, nenogāzdams un nesaplēsdams it nevienu porcelāna tasīti, tā iekritis!» Latvijas Avīzei raksta žurnālists.
Līcītis arī atgādina, ka prokurors Monvīds Zelčs 12 gadu vecu notikumu sakarā pieprasa Andrim Šķēlem trīs gadus cietumā, 1,2 miljonu atmaksu un mantas konfiskāciju par līdzdalību krāpšanā un noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā. «Tas vēl ir piekāpīgs prasījums, jo esot ņemta vērā Šķēles personība (agrākie nopelni dzimtenes labā?), iepriekšējā nesodāmība un apstāklis, ka kopš nozieguma izdarīšanas pagājuši gari gadi.»
Pilnu rakstu lasiet portālā la.lv.