Valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad, intervijā aģentūrai LETA norāda Vienotības finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.
Viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.
Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja Lattelecom, Latvijas Mobilo telefonu un airBaltic, taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama Latvenergo, Latvijas Pasta, Starptautiskās lidostas Rīga, Latvijas Dzelzceļa, Latvijas Gaisa satiksmes un Latvijas Valsts mežu privatizācija.
Kā skaidroja Vilks, valsts uzņēmumu privatizācijas rezultātā gūto naudu varētu izmantot budžeta deficīta segšanai un šādu pieeju jau patlaban izmanto Lietuva, taču Latvijas gadījumā no starptautisko aizdevēju puses tas tiktu uzskatīts kā vienreizējais pasākums un varētu netikt ieskaitīts valsts ieņēmumos, jo starptautiskie aizdevēji Latvijas budžeta konsolidācijā vēlas redzēt strukturālās reformas.
Vilks gan pieļāva, ka aizdevēji atsevišķās jomās būs gatavi panākt Latvijai pretim, dodot iespēju dažādiem risinājumiem. Ja aizdevēji redzēs, ka Veselības ministrija piedāvā kardinālas reformas, piemēram, obligāto veselības apdrošināšanu, viņi pieļaus pagaidu pasākumus, taču tie jebkurā gadījumā nevarēs darboties problēmu atlikšanai, uzsvēra potenciālais finanšu ministrs.
No Vilka teiktā noprotams, ka starptautiskie aizdevēji konsolidācijas paketē nevēlas redzēt arī iemaksu atcelšanu pensiju otrajā līmenī, kas patlaban izskanējis kā viens no nākamā gada budžeta samazināšanas pasākumiem.