Ņemot vērā pesimistiskās prognozes par ES ekonomikas nākotni, kas Latvijai sola izredzes saglabāt savu izaugsmi nedaudz virs vidējā, uz drīzu un jūtamu dzīves līmeņa celšanos cerēt nevaram, norāda kādreizējais finanšu ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Ja krīze Eiropā iedragās Latvijas eksportu, argumentu mūsu «veiksmes stāsta» versijai var pietrūkt, laikrakstam Diena teic Zīle, kura domas par Latvijā realizēto ekonomisko politiku pēdējā laikā esot mainījušās, jo iekšējās devalvācijas sekas ir izrādījušās pārāk smagas
«Latvijas valsts veica virkni ārkārtīgi smagu pasākumu, nodzenot lejā savu ekonomiku tādā apmērā, ka noteikti tiksim ierakstīti ekonomikas vēstures mācību grāmatās, no pretējās iesaistītās puses – banku sektora – nesaņemot nekādu pretimnākšanu,» uzskata Zīle.
Viņaprāt, valdības realizētajai iekšējai devalvācijai bija alternatīva, ko sākotnēji ieteica Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), – lata devalvācija -, kas «neapšaubāmi radītu lielāku ekonomisko aktivitāti». «Tādā gadījumā diezin vai būtu noticis IKP kritums par 25% divos gados ar mums labi zināmajām sekām – augsto bezdarbu, milzīgo parādu nastu, daudzu iedzīvotāju atgriešanos nabadzībā un masveida aizbraukšanu uz citām valstīm,» pārliecināts politiķis.
Ref: 102.000.102.191