Pāreja uz profesionālo dienestu ir pilnībā atmaksājusies – mēs redzam, ka arī citas Eiropas un pasaules valstis lēnām pāriet uz profesionālo armiju. Tas bija pareizs solis un tuvākajā laikā nevajadzētu to mainīt, pārliecināts aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Vaicāts, vai ir labi, ka Latvijā vairs nav obligātā kara dienesta, Pabriks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! atzīst, ka armija ir laba patriotisma skola, bet modernajā aizsardzībā ir svarīgi, lai karavīri būtu profesionāli sagatavoti savu uzdevumu veikšanai.
Viņš piebilst, ka kopumā Latvijā profesionālo karavīru ir apmēram 5 000, zemessargu – 11 000, bet jaunsargu – 6 000.
Šī karjera ir pietiekami populāra – uz vietu armijā parasti konkursā pretendē 3-4 cilvēki. Beidzot līgumdarbu, cilvēki nereti turpina strādāt zemessardzē. Patreizējos apstākļos iespējams izvēlēties labākos cilvēkus.
Pēdējais gads Latvijai bija veiksmīgs, jo karavīros un virsniekos parādījās ticība, ka viņi šeit tomēr ir vajadzīgi, ka būs finansējums. Aizplūdums no nozares ir apstājies, secina Pabriks.
Turpretī taujāts par vidējo algu nozarē, aizsardzības ministrs atklāj, ka tā atkarīga no pakāpes un stāža, taču tā ir nedaudz virs vidējās valstī, līdz ar to atalgojums ir konkurētspējīgs.
«Arī situācija ar aizsardzības budžetu ir samērā apmierinoša, jo starptautiskie aizdevēji saprot, ka aizsardzības budžetu Latvijai vairs nedrīkst griezt un samazināt. Runājot arī ar NATO kolēģiem, esam saņēmuši skaidrus signālus: ja jūs neesat gatavi investēt paši savā aizsardzībā, tad būtu veltīgi gaidīt, ka citas valstis jūsu iztrūkumus nosegs. Man kā Latvijas aizsardzības ministram ir ļoti grūti runāt ar amerikāņu kolēģiem un NATO pārstāvjiem un lūgt viņiem kaut kādu palīdzību,» teic Pabriks.
«Igaunija bijusi konsekventāka šajā ziņā, realizējot šo 2% politiku un arī šajā gadā igauņiem ir pielikums aizsardzības budžetam kaut kur starp (ieklausieties šajā ciparā!) 30-60 miljoniem eiro klāt. Latvijā pašreiz aizsardzībai tiek atvēlēts nedaudz vairāk par 1% no IKP,» tā ministrs.
Viņš arī uzsver, ka Afganistānas misija pati par sevi nemaz tik daudz Latvijai neizmaksā – tie ir 12 miljoni latu, kas būtu jātērē tik un tā, pat atrodoties šeit, atzinis Pabriks, piebilstot, ka mazāk piedalāmies starptautiskajās misijās, nekā Igaunija un Lietuva.
Šodien Latvijā mēs varam justies tik droši, cik mūsos ir mīlestības un pārliecības par savu valsti, atzina Pabriks.
Nesen intervijā laikrakstam Diena Pabriks paudis viedokli, ka kopējā drošības situācija pasaulē un Latvijā pēdējos četros gados ir kļuvusi «mazliet nedrošāka», saistot drošības situāciju ar vispārējām problēmām pasaulē. «Mana personīgā intuīcija ir, ka patlaban esam mazliet nedrošāki nekā pirms četriem gadiem. Tas lielā mērā saistīts ar ekonomisko krīzi un nākotnes neparedzamību, arī kā attīstīsies Eiropas Savienība. (…) Ņemot vērā to, kā attīstās Tālie Austrumi un aug Ķīnas ambīcijas vai Krievijas virzība uz autoritāru pārvaldi, arī tas, ka ES kopējā pārvalde buksē, es teiktu, ka labākajā gadījumā esam turpat.»
Par savu galveno prioritāti amatā ministrs izvirzījis aizsardzības budžeta noturēšanu. Pabirks lēš, ka nākamgad aizsardzības budžetu izdosies noturēt nedaudz virs viena procenta no iekšzemes kopprodukta.
Ref: 104.000.102.192