Ir apsveicama jaunā Ministru kabineta gatavība īstenot atbildīgu politiku, tomēr nākamā gada budžeta plānošanā ir saskatāmi vairāki riski, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
«Apstākļos, kad vērojama lēnāka ekonomikas izaugsme un pieaug nenoteiktība, nepieciešama vēl lielāka atbildība budžeta politikā,» sacīja centrālās bankas vadītājs.
Valdības atbildīgā attieksme pret budžeta politiku atspoguļojas 2015.gada budžeta kontrolskaitļos un arī budžeta gala projektā, ko nākamnedēļ plānots nosūtīt izskatīšanai Saeimā. Lai arī nākamā gada budžetā plānots saglabāt nelielu budžeta deficītu, tas joprojām būs pietiekami zems, lai nevarētu apšaubīt Latvijas apņēmību turpināt īstenot ilgtspējīgu budžeta politiku.
Tomēr zināmas bažas raisa budžeta veidošanā izmantotie pieņēmumi, ko atsevišķos gadījumos varētu raksturot kā pārāk optimistiskus, sacīja Latvijas Bankas prezidents. Viņš norādīja, ka, piemēram, nākamā gada budžetā plānotais 2,4% inflācijas līmenis tika plānots, balstoties uz augustā pieejamajiem datiem. Šāds plānotais inflācijas līmenis ir pārāk augsts, it sevišķi ņemot vērā pēdējā laika norises globālajos preču tirgos, kā arī zemāku par iepriekš plānoto inflācijas līmeni pārējās Eiropas valstīs.
Rimšēvičs minēja vairākus ar nākamā gada budžeta plānošanu saistītus riskus. Saglabājot pašreizējās inflācijas prognozes, arī budžeta plānā tiek ierēķināti papildu 30 miljoni eiro, kas faktiski var neparādīties. Prognozētajiem papildu ieņēmumiem pretī jau ir iezīmēti reāli budžeta izdevumi, tādējādi inflācijas prognozēšana augstākā līmenī par sagaidāmo var novest pie lielāka budžeta deficīta, nekā pašlaik plānots.
Arī pašvaldību budžeta izpilde Latvijā jau tradicionāli un vēsturiski pēdējos gados ir bijusi sliktāka par plānoto, tādējādi pasliktinot arī faktisko kopējās valdības budžeta bilanci, sacīja Rimšēvičs.
Vēl viens riska faktors, pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, ir no ēnu ekonomikas apkarošanas lēstie ieņēmumi. Valdības apņemšanās arvien aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku ir apsveicama, tomēr paļaušanās uz samērā būtisku nodokļu papildu ieplūdi budžetā jau kā notikušu faktu dažbrīd šķiet kā «vēl nenomedīta lāča ādas dalīšana», salīdzināja Rimšēvičs.
Rimšēvičs arī uzsvēra, ka nav pieļaujama tālāka budžeta izdevumu palielināšana.
Nepamatoti audzējot valsts tēriņus, palielinot budžeta deficītu un tādējādi radot šaubas par disciplīnas ievērošanu, parāda apkalpošanas izmaksas var pieaugt. Šis izmaksu pieaugums var izrādīties lielāks par tiem līdzekļiem, kas tiktu plānoti kā nosacītais «ieguvums» no budžeta izdevumu palielināšanas.
Latvijas Bankas prezidents arī mudināja īstenot strukturālās reformas. Pirms krīzes izaugsmi nodrošināja lēta kreditēšana un straujš algu pieaugums, tagad izaicinājums ir panākt izaugsmi, uzlabojot produktivitāti un saprātīgu kreditēšanu. Līdz ar to aug strukturālo reformu nozīme. Strukturālo reformu īstenošana vienmēr būs sarežģīta un saskarsies ar pretestību, bet atlikt strukturālās reformas nav izdevīgi un tās ir jāīsteno ātri. Reformu atlikšana tikai paaugstina reformu izmaksas, skaidroja Rimšēvičs.
Viņš atzīmēja, ka strukturālajās reformās ar izdevumu samazināšanu vien nepietiek, ir jāveicina produktivitāte un inovācijas.
Ref: 102.000.102.8796