Par saviem datiem internetā droši nejūtas 63% iedzīvotāju

Pieaugot kibernoziegumu skaitam, kas apdraud tieši privātpersonas, vairāk nekā 63% Latvijas iedzīvotāju nejūtas droši par saviem datiem internetā. Turklāt iedzīvotājus īpaši uztrauc finanšu drošība un datorvīrusu izplatīšanās, kas apdraud personīgo informāciju.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (63%), kas lieto internetu, nav pārliecināti par savu datu drošību internetā un 25% par to drīzāk nav pārliecināti, liecina Panda Security veiktās aptaujas dati.

Salīdzinoši par savu datu drošību nepārliecinātākas ir sievietes nekā vīrieši, taču visdrošākie ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Par galvenajiem drošības riskiem Latvijas iedzīvotāji uzskata sev svarīgas informācijas zaudēšanu datorvīrusu dēļ (90%) un iespēju, ka var tikt izmantoti bankas dati un veikta finanšu krāpniecība (83%). Trešajā vietā, īpaši starp sievietēm, ir bažas par bērnu drošību internetā.

No lietotāju drošības viedokļa Latvijas iedzīvotāji jūtas nodrošinājušies pret kibernoziedzniekiem, jo 86% aptaujāto ir antivīrusu programmas, taču tajā pašā laikā par tām maksāt ir gatavi tikai nedaudz vairāk kā puse – 53%. Pēc aptaujāto domām, lielākais riska faktors ir aizdomīgu interneta lapu apmeklēšana, kas ir galvenais datorvīrusu avots (82%).

Pētījuma rezultāti parāda, ka arī Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties to, ka mūsu virtuālā drošība nav izolēta no visas pasaules. Veidojas apziņa, ka kibernoziegumi vairs nenotiek tikai “tur, ārā” un mainās mūsu uztvere – ar vārdu “drošība” nesaprotot tikai dzelzs durvis un apgaismotas ielas, bet arī domājot par atstātajām pēdām virtuālajā vidē, saka uzņēmuma direktors Guntars Netenbergs.

Pēc Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas datiem, 2010.gada pirmajā pusgadā valstī tika reģistrēts 151 notikums saistībā ar kibernoziedzību, no kuriem 66 gadījumos tika uzsākti kriminālprocesi un tiek veikta izmeklēšana.

Šie skaitļi norāda uz pārkāpumu interneta vidē pakāpenisku un stabilu pieaugumu, kā rezultātā kibernoziedzība kļūst arvien izplatītāka un sabiedrībai kaitīgāka, palielinoties arī nodarīto zaudējumu apmēram. Ja kibernoziedzības pirmsākumos galvenais motīvs bija pašapliecināšanās, tad šobrīd galvenais motīvs ir prettiesiska mantiska labuma ieguve, norāda Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko.

Arvien vairāk iedzīvotāju sāk apzināties, ka kibernoziedzniekus vairs tik ļoti neinteresē uzņēmumi, kā privātpersonu dati – tieši tādēļ, ka pēdējie nepietiekami rūpējas par savu drošību. Taču tajā pašā laikā par zināmu situācijas nenovērtēšanu liecina tas, ka ļoti daudz aptaujāto uzskata, ka datora lietošanas riski ir pārspīlēti.