Visi ir gatavi pateikt, ko un kur nedrīkst darīt budžeta konsolidācijai, bet tas gods pateikt, kur drīkst un ko vajag, diemžēl tiek uzlikts tikai finanšu ministram, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
Viņaprāt, pašreizējā situācija ir nesaprotama, jo reformas vispirms esot nepieciešamas tieši nozarēs, nevis Finanšu ministrijā (FM). Nesaku, ka arī pašā FM nav iespēju ietaupīt, bet reformas, pirmkārt, ir jāveic nozarēs, teica baņķieru pārstāvis.
Bet tagad mēs [nozaru ministri] gribam nozarēs neko nedarīt un gribam, lai FM atrod brīnumlīdzekli, kā dabūt 50 miljonus latu, kritisks bija Tverijons.
Viņš atgādināja, ka starptautisko aizdevēju pārstāvji vadās pēc pašas valdības parakstītā dokumenta, pieņemot, ka valdība spēs pildīt savas apņemšanās.
Tverijons skaidroja, ka papildu 50 miljoni latu budžeta konsolidācijā nav nokrituši no gaisa, bet gan radušies tāpēc, ka valdība īstenojusi īstermiņa pasākumus, ko starptautiskie aizdevēji nevēlas ieskaitīt kopējā konsolidācijas summā.
Īpašu uzmanību Tverijons veltīja iemaksām pensiju otrajā līmenī, kas, viņaprāt, patlaban ir bezjēdzīgas, jo iemaksu jēga esot tikai gadījumā, ja otrajā līmenī tiek ieskaitīt vismaz 6%. Tikai tad ir jēga cilvēkiem censties un krāt savu pensiju. […] Latvija var izvēlēties iemaksāt 2%, 4% vai 0%, bet no tā lielas nozīmes nav, jo uzkrājumi nedod to pienesumu, kas būtu minimāli nepieciešams, teica Tverijons, aicinot pēc iespējas drīzāk atgriezties pie iemaksām vismaz 6% vai 8% līmenī, kas, viņaprāt, ļaus nesagrautu pensiju sistēmu.
Kā ziņots, starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildu konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu.
Patlaban pie budžeta konsolidācijas notiek darbs divos virzienos – valdība turpina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas apmēru un finanšu ministra vadītā darba grupa strādā pie konsolidācijas plāna izstrādes.