Ķīnas iedzīvotāji iekarojuši pirmo vietu pasaulē zelta stieņu un monētu iepirkšanā, šī gada pirmajā ceturksnī savā īpašumā iegūstot gandrīz 91 tonnu zelta.
Līdz ar to Ķīna zelta iepirkšanā apsteigusi Indiju. Ķīnai pieder ceturtā daļā šī dārgmetāla pasaules tirgus, bet Indijai – 23%, informē PBK Daily.
No janvāra līdz martam ķīniešu uzņēmēji savā īpašumā ieguvuši 90, 9 tonnas zelta stieņu, monētu un rotaslietu veidā. Šis rādītājs iepriekšējā ceturkšņa datus pārsniedz par 55%, bet pērnā gada rādītājus kopumā – divas reizes.
Eksperti norāda, ka ķīnieši tādā veidā cenšas pasargāt savus aktīvus no inflācijas, kas Ķīnā sasniegusi 5,3% pretēji valdības prognozētajam 4% limitam.
Pērnā gada laikā Ķīnā saražotas 340 tonnas zelta, savukārt pieprasījums bijis aptuveni 700 tonnu liels. Līdz ar to atšķirība starp pieprasījumu un piedāvājumu sasniedza aptuveni 350 – 360 tonnas, kas tika nosegta ar importu.
Tik liela ķīniešu interese pēc zelta atstājusi iespaidu arī uz zelta cenām pasaules tirgū. Pagājušajā mēnesī zelta cena sasniegusi maksimumu – 1 512, 47 dolārus par unci. Savukārt drīz pēc tam tā sākusi strauji kristies, investoriem mēģinot atbrīvoties no šī dārgmetāla.