Pērn ievērojami pieaudzis tiesai nodoto krimināllietu skaits par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī pieaudzis to personu skaits, kurām celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 195.panta, informē prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Statistika liecina, ka 2019.gadā tiesai nodotas 59 krimināllietas 102 personu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195.panta. Salīdzinoši – 2017.gadā tiesai tika nodotas desmit krimināllietas 33 personu apsūdzībā, savukārt 2018.gadā 23 krimināllietas 54 personu apsūdzībā. Tāpat pārskata periodā no 2017. līdz 2019.gadam prokuratūra kopumā 103 krimināllietās uzsākusi kriminālvajāšanu pret 195 personām apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195.panta.
Majevska norāda – ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām. Kriminālvajāšanu skaita pieaugums tiek skaidrots ar plašā prokuroru apmācība par šiem jautājumiem. Proti –
pēdējos gados pieaugusi prokuroru dalība dažādās mācībās, kas veltītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai un noziedzīgi iegūtas mantas identificēšanai un konfiscēšanas nodrošināšanai.
Ja 2017.gada otrajā pusgadā šādās apmācībās piedalījās 30 prokurori, tad attiecīgi 2018.gadā – 193 un 2019.gadā – gandrīz 330 prokurori.
Majevska stāsta, ka atbilstoši 2018.gada oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātajam Pasākumu plānam Ģenerālprokuratūra izstrādāja un no 2018.gada decembra īstenoja specializētas prokuroru apmācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un mantas īpašo konfiskāciju. Tajās īpaša uzmanība pievērsta jaunākā tiesiskā regulējuma piemērošanai, kā arī pierādījumu minimālā apjoma nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās. Kopumā šajās apmācībās 2018.gadā piedalījās 30 prokurori, bet 2019.gadā – vairāk nekā 200 prokurori no dažādām prokuratūras struktūrvienībām.
Lasiet arī: Moneyval: ASV FinCEN ziņojums par ABLV Bank mūs nepārsteidza
Turklāt Ģenerālprokuratūra 2019.gadā mācību pasākumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un mantas īpašo konfiskāciju organizēja arī vairākās izmeklēšanas iestādēs – Valsts policijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Militārajā policijā, stāsta Majevska.
Savukārt Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko norāda, ka Prokuroru un izmeklēšanas iestāžu darbinieku izglītošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā uzskatāms kā pamats veiksmīgai krimināllietu izmeklēšanai, tāpēc pēdējos gados prokuratūra šim jautājumam pievērsusi īpašu uzmanību.
Pēc Ostapko domām, īstenotie specializētie mācību pasākumi būtiski uzlabojuši un vienādojuši izmeklētāju un prokuroru izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un netiešo pierādījumu izmantošanu pierādīšanā, tostarp jaunākā tiesiskā regulējuma piemērošanā.
Ģenerālprokuratūra sadarbība ar Valsts policiju 2019.gada decembrī uzsāka jaunu apmācību ciklu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, īpaši autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, apkarošanas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nodrošināšanas praktiskajiem aspektiem.