Latvijas Universitātē notika viena no pēdējām premjerministra amatu kandidātu publiskajām diskusijām pirms 11.Saeimas vēlēšanām. Partijas atšķirīgi attiecās pret to, kurš un kā uzstāsies pašu dinamiskāko vēlētāju – studentu priekšā.
Uz tikšanos ar studentiem ieradās trīs partiju oficiāli izsludinātie kandidāti: Valdis Dombrovskis no Vienotības, Aivars Lembergs no Zaļo un Zemnieku savienības, Edmunds Sprūdžs no Zatlera Reformu partijas. Politisko apvienību Visu Latvijai! – TB/LNNK Gaida Bērziņa vietā pārstāvēja pieredzējis politiķis, bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Pats Bērziņš tajā laikā piedalījās debatēs Ventspilī – Lemberga citadelē. Saskaņas Centrs pārsteidza visus ar to, ka neviens no diviem kandidātiem uz premjera amatu – nedz Jānis Urbanovičs, nedz arī Nils Ušakovs – nebija ieradies. Viņu vietā SC atsūtīja Sergeju Dolgopolovu. Šlesera Reformu partijas un partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā pārstāvji netika uzaicināti uz šo diskusiju savu zemo reitingu dēļ.
Dolgopolovs draudēja visiem ar ekonomiskās krīzes otro posmu, kā arī ar drūmo demogrāfisko situāciju valstī. «Diemžēl mēs neesam īpaši gatavi mazināt šos riskus (varbūt, izņemot esošo valdību, kuras arhīvos ir sagatavoti varianti). Pārējiem pretendentiem uz valsts vadīšanu tādas informācijas nav», – norādīja deputāta amata kandidāts. Tāpat Dolgopolovs runāja par valdības pienākumu paaugstināt pensijas. Vecāka gadagājuma cilvēku dzīves problēmu stāsts, acīmredzot, nebija saņēmis atbalstu auditorijā.
Kā vienmēr elegantais Lembergs konfidenciālā tonī pastāstīja klātesošiem, ka galvenā Latvijas problēma ir ārējo finanšu resursu piesaiste tālākai ražošanas attīstībai. Tas nozīmē, ka pie varas nedrīkst būt persona, kas nodarbojas ar valsts antireklāmu (iespējams, ar to viņš gribēja norādīt uz ekonomikas ministra Arta Kampara darbībām). Pretējā gadījumā ar investīcijām pie mums neviens nenāks. «Visiem, kas ir pie varas, ir jālien uz vēdera investoru priekšā, lai viņi nāktu un investētu. Jebkurš investors ir labs un es nešķiroju, no kuras valsts viņi nāk. Kapitālam nav nacionalitātes, vecuma, ādas krāsas un tā tālāk», – teica Lembergs.
Dzintars Rasnačs minūtes laikā izklāstīja tēzes par draudiem Latvijas valstij, atkārtojot to, kas jau tika minēts – proti, ekonomisko nestabilitāti un sliktu demogrāfisko situāciju. Trešā tēze lika klātesošiem sarosīties: pēc Rasnača domām, Latviju tieši apdraud Krievijas ģeopolitiskās intereses Baltijas telpā. Politiķis saskata šo trešo risku tajā gadījumā, ja valdībā tiks ņemts Saskaņas Centrs.
Edmunds Sprūdžs runāja par valdības misiju un mērķiem. Zatlera Reformu partijas galvenā prioritāte ir sabiedrības uzticības atjaunošana Saeimai un pārējām politiskām struktūrām. Politiķis norādīja, ka to varētu panākt ar vēlēšanu sistēmas reformēšanu. Būtiski izaicinājumi, ar kuriem būs jāstrādā valdībai, ir ekonomiskā attīstība (it īpaši cīņa pret ēnu ekonomiku), augstākās izglītības reforma (šajā nozarē situācija tuvinās katastrofai), kā arī demogrāfiskā politiku.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kas jau trešo reizi nolēmis kļūt par vadības priekšsēdētāju, runāja par savu mīļāko tēmu – ekonomiku. Viņš piesauca virkni skaitļu un procentu par IKP, ražošanas un eksporta pieaugumu pēdējā pusgada laikā. Problēmas valstij rada latviešu masveida izbraukšana un sociālā budžeta ilgtspējība. Taču galveno draudu Latvijai viņš redz nevis Austrumos, bet ārējos ekonomiskajos faktoros, jo valsts ir izvēlējusies uz eksportu orientētu izaugsmi.
Uz pārējo pretendentu fona Dombrovskis izskatījās pārliecinoši. Premjers nemaz nesamulsa, atbildot uz jautājumu, vai viņš pieņemtu darbā cilvēku, kuru pats tikko bija atlaidis. Saprotot mājienu uz Saeimas atlaišanu un savu vietu šajā procesā, Dombrovskis, aci nepamirkšķinot, bija atbildējis: «Visu noteiks vēlētāji».