Latvijas Radio Ziņu dienests pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm ar mediatori Baibu Strupišu un Latvijas Radio valdi lēmis nepiekrist mediācijas procesa sākšanai, ziņo Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv.
Ziņu dienesta ieskatā mediācija nerisinās būtiskas problēmas medijā, piemēram, tā nenovērsīs Latvijas Radio valdes politisko ietekmējamību vai atsevišķu valdes locekļu nekompetenci.
Tāpat Ziņu dienests norāda, ka sabiedriskā medija nauda, piesaistot mediatoru, nav jātērē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Latvijas Radio valdes tiešo pienākumu veikšanai – Ziņu dienesta stiprināšanai un komunikācijai ar darbiniekiem.
Piektdien no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā mediatorei stāstījām, kas ir sabiedriskais medijs. Kārtējā sanākšanā šodien vairāk nekā 20 minūtes viņa cīnījās pret sarunas ierakstu.
— Edgars Kupčs (@edgarskupcs) July 22, 2019
Iepriekš ziņots, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.
Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, NEPLP, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.
Valde, lai risinātu krīzi medijā, aizvadītajā nedēļā lēma piesaistīt Baibu Strupišu kā mediatori. Tika prognozēts ka par darbu viņa varētu saņemt no 35 līdz 70 eiro stundā.
Jau ziņots, ka Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam 100 000 eiro apmērā šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.
Valdes atklātajā vēstulē pausts, ka Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp, par 30% mazāks, nekā Lietuvā un gandrīz par 45% mazāks, nekā Igaunijā. Ja vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijā tas ir 0,1%.
«Valdība jau sen Mediju politikas pamatnostādnēs apņēmās finansējumu palielināt – pērn rādītajam bija jāsasniedz 0,15% no IKP, savukārt nākamgad jau 0,2%. Diemžēl redzam, ka tas palicis tikai uz papīra,» atzīmēts vēstulē.
Ņemot vērā, ka trīs gadu laikā Latvijas Radio ir pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti, kā arī pēdējā gada laikā Ziņu dienestu pametuši 11 žurnālisti un producenti, kuri lielākoties aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem komercmedijos un Latvijas Televīzijā, nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ profesionālus un pieredzējušus žurnālistus piesaistīt nav iespējams, tāpēc atlikušie, cenšoties nosegt visas satura tēmas, ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas, uzsvērts vēstulē.